• s2
  • s3
  • s6
  • s1
  • s5
  • s4

Raksti

Revolucionāra metode pret emocionālo un fizisko izdegšanu

Latvijā radīta revolucionāra metode, kas ne tikai palīdz cīnīties pret emocionālo un fizisko izdegšanu, bet arī atslābināt ķermeni. Tā ļauj fiziski justies viegli un atbrīvoti, tāpat liekot justies arī cilvēka prātam.

Ir agrs sestdienas rīts, temperatūras stabiņš uzkāpis jau līdz +23 grādiem. Būtu īstais laiks doties uz jūru, bet es esmu… mežā! Vietā, kur sapulcējušies cilvēki, kuri, tāpat kā es, vēlas iegūt un uzturēt fizisku un psihoemocionālu līdzsvaru, cīnīties ar emocionālo izdegšanu.

Pirms pastaigas pa mežu jeb Mocomm Walk sastājamies aplī un fizioterapeites vadībā izpildām dažādus stiepšanās, iesildīšanās vingrinājumus. Tad katrs saņem specifisku instrumentu – garu nūju ar lodēm galos. Izrādās, ejot pastaigā un darot to tādā ritmā un tempā, kā tev ērti, šī nūja vienkārši… jāšūpo. Kā pamāca Mocomm Walk vadītājs Sergejs Žukovs, tā jāsaņem abos nūjas galos, jāizstiepj rokas mazliet uz priekšu un līgani jāvada pa labi, pa kreisi, pa labi pa kreisi, vēlams vienā ritmā ar soli. Tad seko nākamais vingrinājums, piemēram, nūjas šūpošana vienā rokā. Tad vēl un vēl viens. Ja parādās nogurums vai kļūst grūti, solis jāpalēnina un nūja atkal jāpaņem aiz abiem galiem un līgani jāizlīgo pa labi, pa kreisi. Pavisam izpildām kādus desmit vingrinājumus un nosoļojam apmēram piecus, varbūt sešus kilometrus. Turklāt katrs soļo savā tempā – viens ātrāk, cits lēnāk. Jūtama priežu un meža augu smarža, dzirdama putnu čivināšana, turpat netālu pat aizskrien stirna. Izjūtu prieku un spēka pieplūdumu. Bet vakarā brīnos, cik enerģiska esmu jutusies visu dienu. No A līdz Z iztīru māju, sagatavoju ziemai konservētus dārzeņus, nopļauju palielu zāliena fragmentu un vēl aizbraucu izpeldēties. No kurienes tā-ā-āda enerģija?!

 


Pieredzes mozaīka

Atbilde ir – sensomotorā komunikācija jeb metode, kas palīdz atbrīvoties no sasprindzinājuma gan fiziski, gan emocionāli, sniedzot enerģiju, prieku, atbrīvotību. Proti, veicot īpaši izvēlētus vingrinājumus un mijiedarbojoties ar citiem cilvēkiem, ikviens no mums spēs labāk, adekvātāk reaģēt uz izaicinājumiem un vieglāk atgūties no tiem. Ko darīt, lai to piedzīvotu, stāsta tehnikas autors psihoterapeits un psihosomatiskās medicīnas speciālists Tarass Ivaščenko.  

«Pirms dažiem gadiem es un mans kolēģis Sergejs Žukovs – pašaizsardzības, miesassargu sagatavošanas un drošības personāla apmācības speciālists un vēsturisku cīņas mākslu praktiķis –, nolēmām atrast vingrinājumus, kas gan palīdzētu paplašināt mūsu fizisko iespēju robežas, gan arī profilaktiski līdzētu pret izdegšanas sindromu. Alternatīvas metodes savas dzīves kvalitātes uzlabošanai.» Pētot dažādas metodes un izmēģinot tās uz savas ādas, speciālisti konstatēja – atsevišķi paņēmieni daudzām metodēm ir līdzīgi vai pat sakrīt. Mērķtiecīgi tika pētītas tādas metodes kā taiči, ciguns, ušu, aikido, teātra improvizācija, fizioterapija, vingrošana, dažādas deju kustības. 

Atmetot ezoteriskos, reliģiskos, sociālos un kultūras slāņus, tika pētītas kustības, pēc kurām cilvēki jūtas labāk, enerģiskāk, kuras ļauj iegūt pilnības, prieka un viegluma sajūtu. «Mūsu smadzenes saistītas ar kustībām – limbiskā nervu sistēma atbild par emocijām, bet smadzeņu garoza atbild par domām un motoriku, un šīs struktūras kodoli atrodas netālu viens no otra.

Tāpēc, pateicoties emocijām, varam labvēlīgi ietekmēt kustību kvalitāti un pretēji – pateicoties kustībām, varam ietekmēt savu emocionālo stāvokli. Kustoties noteiktā veidā, mēs varam atbrīvoties ne tikai no blokiem, kas sēdoša darba, piespiedu pozas dēļ radies mūsu ķermenī, bet arī atsvabināties no psihoemocionālas spriedzes. Tas labi redzams taiči, jogas vingrinājumos. Sākām šīs kustības apvienot, un tā izveidojās Sensomotorā komunikācijas sistēma,» uzsver Ivaščenko. Šī sistēma ir abu autoru izveidots dažādu metožu apkopojums, kura mērķis ir īsā laika posmā mūsdienu modernajam cilvēkam dot iespēju sajusties labāk, noņemot to pārspriedzi, ko viņam rada sociālā vide un tās prasības. «Pirmais etaps bija darbs pašam ar sevi, sajust sava ķermeņa robežas.

Kā izrādījās, daudzi cilvēki tās nemaz nejūt. Bet likt tās sajust var, kaut vai par tām sākot domāt. Nu, piemēram, vai jūs jūtat krēslu, uz kura sēžat? Iespējams, tagad jūtat, jo par to domājat, bet vai pirms piecām minūtēm jutāt?» vaicā Ivaščenko. Diemžēl tieši tik neuzmanīgi attiecībā pret sevi, savām izjūtām mēs dzīvojam. Tāpēc, kā saka Sergejs Žukovs, pirmām kārtām svarīgi fokusēt uzmanību uz sevi, savām izjūtām. Kāpēc tas tik svarīgi? Nu kaut vai tādēļ, lai saprastu otru cilvēku. Bet tas nav iespējams, ja nesaproti pats sevi… Bet sevi iepazīt palīdz darbošanās ar bumbu, ar Mocomm rod nūju (sākumā pieminētā nūja ar bumbām abos galos) un dažādām citām nūjām un priekšmetiem, kas palīdz izjust, izzināt savu ķermeni. «Kad cilvēks iemācījies atbrīvot sasprindzinājumu muskuļos, sākas darbs ar otru cilvēku.

Esam redzējuši, kā sastrādājas pāri, kā cilvēki sinhronizē savas darbības, lai sasniegtu vienotu rezultātu. Kā viņi mācās atrast kopīgu valodu, kā pierīvējas cits citam tieši ar kustību, mini spēļu palīdzību,» uzsver Ivaščenko. Bet Sergejs Žukovs piebilst – izstrādāta vesela minispēļu sērija, ar kuras palīdzību ģimene vai darba kolektīvs var neverbāli atrast kopīgu valodu, caur kustībām gūstot kopīgu pieredzi. «Pie mums bijuši pāri, kur viens no dalībniekiem vaicā – kā attiecības ar vīru var uzlabot bumbas virpināšana pie sienas?! Ja nav kopīga verbālā koda, aiz kura bieži vien slēpjas izteikta nesaprašanās (jo ar vieniem un tiem pašiem vārdiem dažkārt saprotam atšķirīgas lietas), tas noved pie nesaprašanās ģimenē. Nav vienota uzskata par to, kas ir mīlestība, kas ir nodevība, kas ir pienākums un tā tālāk. «Ja šo nesaprašanos atmetam, paliek tikai spēja kopīgi izdarīt, paveikt vienu un to pašu kustību. Piemēram, kopīgi griezt bumbu. Un to nav iespējams nedarīt, pretējā gadījumā bumba vienkārši nokritīs un nebūs rezultāta. Vai nu mēs vienojamies un bumbu griežam, vai arī ne. Lai gūtu kopīgu rezultātu, lai bumba nenokristu, ir jāapvienojas. Ja reālajā dzīvē var izlikties, ka mēs apvienojamies, tad šādās mini spēlēs nekāda izlikšanās nav iespējama,» uzsver Sergejs Žukovs.

Jā, šis minispēles arī lieliski atklāj robus attiecībās: «eh, tu atkal rīkojies ne tā, kā vajag!», «es tev vienkārši cenšos palīdzēt», «tu vienmēr centies, bet nekas nesanāk!». Taču kādā brīdī emocijas noplok, vārdi apsīkst un cilvēki caur mikrokustībām sāk apvienoties, ieklausīties viens otrā. Un nav svarīgi, vai spēlē piedalās tikai divi vai veseli desmit cilvēki, minispēļu sērija attiecības uzlabo starp visiem. «Viens no mūsu postulātiem ir – cilvēks dzīvo tā, kā viņš kustas.

Līdz ar to ikdienas ierobežojumi, ieradumi, piemēram, sēdošs darbs, ļoti ietekmē cilvēka raksturu un uzvedību. Esam novērojuši, ka cilvēkiem, kas nodarbojas ar kādu no sporta veidiem, mainās raksturs. Piemēram, tie, kas nodarbojas ar boksu, arī ikdienā cenšas izturēt un izdarīt spiedienu uz citiem. Tie, kas nodarbojas ar aikido, piemēram, mēdz it kā piekrist otram, bet tai pašā laikā arī it kā nepiekrīt,» savus novērojumus raksturo Ivaščenko. Sergejs Žukovs piebilst – caur konkrētām iemaņām cilvēks iemanto konkrētas kvalitātes, īpašības, vai viņš to vēlas vai ne. Kādā brīdī kvantitāte pārvēršas kvalitātē.» Un runa nav tikai par mūsu ikdienas ieradumiem, konkrētiem sporta veidiem. Par ieradumu un kvalitāti var kļūt arī spēja vienoties ar citiem cilvēkiem, pielāgoties, prasme atrast kopīgu valodu. 

Ļoti interesanti ir tas, ka attiecību kvalitāte pieaug, ja cilvēki apvienojoties spēj saglabāt savas robežas. Bet sociumā robežas ir ļoti liela problēma – kā reaģēt, piemēram, uz pasīvu agresiju. «Mums ir arī lekcijas, kas veltītas tam, lai izskaidrotu, kas īsti ir agresija, kad tā ir pieņemama un kad ne, kā tā parādās sociumā, kā izpaužas agresīva uzvedība grupā un kā uz to reaģēt. Kā no šīm lietām izvairīties un kā tās vērst sev par labu. Viens no svarīgiem momentiem ir izjust savas robežas. Apgūstot prasmi novilkt robežas, cilvēks sāk tās izjust arī sociālajā vidē,» uzsver Ivaščenko. Kas tai brīdī notiek? Cilvēks sāk mazāk cīnīties tur, kur tas nav nepieciešams, sāk izjust, kas notiek apkārt, jau pirms tas vispār notiek, un ekonomē savu enerģiju. Kļūst izturīgāks pret stresu, vairāk var izturēt un – kas vēl svarīgāk – iegūst fizisku viegluma sajūtu. 

Covid-19 profilaksei un pēc slimošanas

Jāuzsver, ka pandēmijas laikā, mazliet modificējot programmu, ieviešot jau pieminēto pastaigu mežā, tika konstatēts – sensomotorā komunikācija jeb Motcomm perfekti atbilst Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem Covid-19 profilaksei un rehabilitācijai pēc vīrusa izslimošanas. Proti, cilvēki kustas, to darot pašu izvēlētā ātrumā, un veic kustības, kas ļauj iedarbināt elpošanas muskulatūru. Turklāt tas notiek dabā, kur ir nervu sistēmas nomierināšanai piemērotais miers, klusums, dabas skaņas plus papildu skābeklis elpošanas uzlabošanai. Tāpat jāuzsver, ka kustības ar Mocomm rot nūju pastaigas laikā veic iekšējo orgānu masāžu, veicina asinsriti un attiecīgi likvidē sasprindzinājumu un rada organisma vispārēju līdzsvaru. «Šai nodarbībā šķietami vienkāršā pastaigā, pievienojot tai kustības ar nūju, tiek darbinātas lielas muskuļu grupas, kas parastā pastaigā nenotiek. Visas muskuļu grupas tiek darbinātas reizē, un cilvēks izkustas no matu galiņiem līdz papēžiem. Kas notiek brīdī, kad cilvēk ķermenis jūt – palielinās tā kustību amplitūda? Pašapziņa aug ar katru nodarbības reizi un tādējādi nostiprinās, stabilizējas arī cilvēka centrālā nervu sistēma. Jo pastaigas laikā kustoties viņš atpūšas.

«Pirms, pēc un nodarbības laikā veikta elektromiogrāfija pierādījusi – pēc šīm nodarbībām muskulatūra ir daudz vairāk atslābināta, nekā izmantojot citas standarta metodes,» uzsver Tarass Ivaščenko. Bet Sergejs Žukovs piebilst – pastaiga ir vienīgā dabiskā kustība, kas cilvēkam vēl atlikusi. Tā ir visvienkāršākā nodarbe, ko cilvēks var veikt, uzturot sevi labā fiziskā formā. Bet Mocomm walk šo pastaigu paceļ pavisam citā, augstākā līmenī, un to iespējams izmantot vairākos līmeņos. Pirmais – pastaigu un vingrojumus ar nūju izmantot, lai atslābinātos, piemēram, pēc darba, atbrīvotos no psihoemocionālā sasprindzinājuma. Otrais līmenis – izmantojot pastaigu un vingrojumus ar nūju, iespējams izmantot kā mērenu fizisku slodzi, lai, piemēram, stiprinātu muskulatūru, uzlabotu savu fizisko stāvokli. «Līdz ar to mūsu sistēma un vingrojumu kompleksi ir labs papildinājums visam tam, ko cilvēks dara, lai sevi stabilizētu.

Tas ir arī lielisks kompensators ikdienas saspringtajam dzīvesveidam un lielisks līdzsvara avots.» Turklāt vingrojumu intensitāti iespējams piemērot gan ļoti sportiskam cilvēkam, kas vēlas izbaudīt augstu fizisko intensitāti, gan cilvēkam, kuram kustības, iespējams, nav ikdienas sastāvdaļa. 

Jāpiebilst – gan pandēmijas laikā, gan arī tagad nodarbībās iespējams piedalīties tiešsaistē, otrdienās un ceturtdienās sev ērtā vietā. Turklāt nodarbības, vingrojumi piemērojami ikviena vecuma cilvēkiem ar dažādu veselības stāvokli. «Kad cilvēks kļūst fiziski stiprāks, vingrojumus iespējams transformēt, attīstot sevi arvien vairāk un vairāk,» uzsver Tarass Ivaščenko. Tādējādi iegūstot labāku pašsajūtu un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Ja šķiet, vai tas vispār vairs iespējams, atbilde ir viena – ir! Tikai nāc un pamēģini.