Ir agrs sestdienas rīts, temperatūras stabiņš uzkāpis jau līdz +23 grādiem. Būtu īstais laiks doties uz jūru, bet es esmu… mežā! Vietā, kur sapulcējušies cilvēki, kuri, tāpat kā es, vēlas iegūt un uzturēt fizisku un psihoemocionālu līdzsvaru, cīnīties ar emocionālo izdegšanu.
Pirms pastaigas pa mežu jeb Mocomm Walk sastājamies aplī un fizioterapeites vadībā izpildām dažādus stiepšanās, iesildīšanās vingrinājumus. Tad katrs saņem specifisku instrumentu – garu nūju ar lodēm galos. Izrādās, ejot pastaigā un darot to tādā ritmā un tempā, kā tev ērti, šī nūja vienkārši… jāšūpo. Kā pamāca Mocomm Walk vadītājs Sergejs Žukovs, tā jāsaņem abos nūjas galos, jāizstiepj rokas mazliet uz priekšu un līgani jāvada pa labi, pa kreisi, pa labi pa kreisi, vēlams vienā ritmā ar soli. Tad seko nākamais vingrinājums, piemēram, nūjas šūpošana vienā rokā. Tad vēl un vēl viens. Ja parādās nogurums vai kļūst grūti, solis jāpalēnina un nūja atkal jāpaņem aiz abiem galiem un līgani jāizlīgo pa labi, pa kreisi. Pavisam izpildām kādus desmit vingrinājumus un nosoļojam apmēram piecus, varbūt sešus kilometrus. Turklāt katrs soļo savā tempā – viens ātrāk, cits lēnāk. Jūtama priežu un meža augu smarža, dzirdama putnu čivināšana, turpat netālu pat aizskrien stirna. Izjūtu prieku un spēka pieplūdumu. Bet vakarā brīnos, cik enerģiska esmu jutusies visu dienu. No A līdz Z iztīru māju, sagatavoju ziemai konservētus dārzeņus, nopļauju palielu zāliena fragmentu un vēl aizbraucu izpeldēties. No kurienes tā-ā-āda enerģija?!
Paņēmieni, kā fiziski aktīvu dzīvi padarīt par ikdienu
J. Lieldidža–Kolbina, T. Ivaščenko
Paņēmieni, kā fiziski aktīvu dzīvi padarīt par ikdienu
Mūsdienu dzīvesveids kļūst aizvien mazāk aktīvs. Aptuveni trešdaļa planētas iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem, ir nepietiekami fiziski aktīvi. ASV un Dienvidkorejā cilvēki vidēji astoņas stundas dienā pavada sēdus pozīcijā, savukārt galvenais brīvā laika pavadīšanas veids 40 % eiropiešu ir televīzijas skatīšanās. [1]
Visas fiziskās aktivitātes var iedalīt pēc to intensitātes, izmantojot metabolisko indeksu (MET). Uzskata, ka patērētās enerģijas daudzums stundas laikā, atrodoties sēdus pozīcijā, ir vienāds ar 1 MET. Sēdošs dzīvesveids tiek definēts kā uzvedība, kuras laikā cilvēks patērē ne vairāk par 1,5 MET. [2] Klīniskajā praksē par sēdošu dzīvesveidu dēvē tādu, ja cilvēks dienā ir fiziski aktīvs mazāk par pusstundu.
ILGSTOŠA SĒDUS POZA UN STRESS. VAI IETEKMĒ TIKAI BIROJU DARBINIEKUS?
Tas, ka ilgstoša sēdēšana veselību ietekmē ne pārāk pozitīvi, sen vairs nav noslēpums. Šajā rakstā par to, kā tieši sēdēšana ietekmē fizisko veselību un kā stress (ko veicina sēdēšana!) ietekmē psihisko veselību.
IETEKME UZ BALSTA–KUSTĪBU APARĀTU
Pēdējos gadu desmitos turīgie iedzīvotāji kļūst arvien mazkustīgāki un sēdus pavada vismaz 70 % no nomoda laika. Ikdienas neiromuskulārās stimulācijas apjoms, kāds iespējams tikai tad, ja cilvēks stāv un veic vieglu fizisku aktivitāti, nepieciešams, lai uzturētu balsta—kustību aparāta vielmaiņas veselību. Ilgstoša sēdēšana, īpaši neergonomiski iekārtotā darba vietā, var izraisīt ilgstošu statisku muskuļu kontrakciju, pastiprinātu spiedienu uz starpskriemeļu diskiem, saišu un muskuļu saspringumu, samazinātu audu elastību, izmainītus mugurkaula izliekumus, novājinātus paravertebrālos muskuļus, kas attiecīgi palielina balsta—kustību aparāta slimību risku. No 1185 biroja darbiniekiem, kas piedalījās pētījumā, 63 % atzīmēja, ka pēdējā gada laikā cietuši no balsta—kustību aparāta simptomiem, kas, viņuprāt, saistīti ar darbu. Visbiežāk skartās zonas: galva/kakls, muguras lejasdaļa, muguras augšdaļa, plaukstas pamatnes locītavas un pleci.
- 1
- 2